Trīs meitenes Bogotā un suns

Viena klusa, romantiska, trausla, pieklājīga. Sevī domas vērpj un vērpj – izdomā gan to kas ir, gan to kā nav un nevar būt. Tā visu idealizē un pieprasa! Pieprasa, lai pasaule šiem ideāliem tic.


Tā otra mūžīgs dzinējs. Smejas pat par jokiem visai kusliem, sprēgā apkārt smaidus, kaisot dzīvesprieku, vieglu dzīves elpu. Viegli pieķeras un viegli aizmirst. Par visu bērna entuziasmā sajūsminās, bet neko līdz galam neiepazīst. Tā vairo smaidus, par to mēs viņu smīnot mīlam.


Tā trešā zina, ko grib, vismaz tā viņai šķiet. Ir mērķi, līdzekļi un pārējais mazsvarīgais. Tā nav nesliktalaba. Tā viena ir no mums. Tai bieži nākas skolā saņemt – ļoti labi. Bet tāpat kā pārējās, tā dzīvē nezin atbildes, kaut izliekas, ka zina.


Tās jaunas, nevainīgi naivas domās. Tās drīz būs sievietes, bet vēl ir tikai meitenes.




* Bogota.

One Response to “Trīs meitenes Bogotā un suns”