Tagged: bērns

Manis te nav.

Es esmu malā, es esmu aiz spoguļa, aiz spoguļkameras.


Manis te nav.

Es esmu aizslēpies aiz baltas ādas, tīrām drēbēm un zilām acīm.


Manis  te nav.

Te ir dubļi, džungļu untumi, cilšu dienu skrejas.


Manis te nav.

Es tik’ garām pazibēju, uzzīmēju un ātri aizpeldēju.





* Brazīlijas Amazones ostas pilsētas Tanganikas laivu piestātne un tirgus

Dzidri, skanīgi  tīri.

Siltāki par sauli, veldzējošāki par lielas upes straumi.


Kaut kas tīrs un nevainīgi brīvs ir šajā nabagpuiku skaļā smejā!




* Kartagēnas piepilsētas zvejnieku ciematā

Kāpēc man jāpaliek mājās, bet māsas vienas iet zivis ķert? Kāpēc man jāpaliek mājās, bet brāļiem atļauts džungļos tapīru tvarstīt?


Kāpēc….. pat suns nesargā māju un iet, kur tīk, kur jautrāk, kur skan cikādes un notiek vienreizējas lietas…


Vai es viens vainīgs, vai es vienīgais bērns, kas kļūdās ziņkārē uz jauno?

Njā pasaulē cita tāda puikas nav!



* Libertad ciemats, Džaguas indiāņu apmetne, Amazonas krastā, Kolumbija.

Tu man patīc! Aizved mani prom no džungļiem, basām kājām, putnu dziesmām. Aizved mani tur, kur lielas mūra mājas, tur, kur naktis gaišākas par dienām.


Patīc arvien vairāk. Ved takš’! Lai mani bezrūpība atstāj, līdz ar upes mitro gaisu. Aizved lielveikalu burzmā, lielpilsētas bezgalīgā tusā!


Dod man roku, ievelc laivā! Peldam prom no bērnības un šūpuļtīklu brāļiem. Prom no saknēm, debesīm un lietiem. Dosimies mēs tur, kur dzīvo tie, kas filmās. Dosimies pie bruģa, neona un limuzīniem baltiem.



* Džagvas indiāņu jaunieši. Vidēji 14- 15. gadu vecumā meitenes iziet pie vīra. Amazones krastos.

Es toreiz zvilnēju šūpuļtīklā.

Es toreiz biju labi paēdis un saguris no tā.

No rīsiem, no džungļiem, no moskītiem un repelentiem.


Šis nogurums veldzēja manu garu.


Desertā todien bija Peru indiāņu bērnu spēle – smiekli, dzīvesprieks un citi našķi.


Basas kājas, ātrums, naivums.


Tikmēr es, atlaidies šūpuļkrēslā, šūpojos pats un šūpojās pasaule man līdzi.



* Peru ciematā „Alegre Vista” – „Priecīgais skats”. Amazones piekrastē

 

Riņķo saule, koki aug. Amazone vienmēr skrien.

Vardes vakarā zem pakša lien.


Lēni, lēni mēs ar brāli kļūstam garāki par cāli


Lēni, lēni….


Kakao briest un laivas slīd. Sveši ļaudis garām brien.

Vīri krastā laivas sien.


Bet lēni, lēni mēs ar brāli pāraugsim pat mamutkoku pāri.



* Peru ciematā „Alegre Vista” – „Priecīgais skats”. Amazones piekrastē